māksla

runā, ka visaugstākā māksla ir kino, jo tajā sintezēti visi mākslas paveidi, bet patiesībā visskaistākās kompozīcijas veido pati daba, un atliek tikai šos kadrus ierakstīt savā cietajā galvas diskā.. pati pilnība

putni

atver pa nakti logu un dzirdēsi pavasari!

ir

stārķi, ķīvītes, pīles, cielava, naktstaureņi vējstiklā, dubļi, ūdens, ledus iešana, saule, siltums....

nu tad beidzot noķēru pavasari.. atlika tikai no pilsētas izbraukt, sniegs ir nokusis, dzirdējāt? NOKUSIS, pavisam! (tās sīkās huiņu kaudzītes zem kokiem neskaitās)

jo dziļāk mežā, jo sirsnīgāki cilvēki.. kad izaugšu liels, dzīvošu laukos, jo labāk lādzīgs laucenieks, nekā īgns pilsētnieks, un galu galā - laukos ir nereāli skaisti! :)

yeehaa

saule + bobs mārlijs mašīnā = pavasara spēks

lopkautuve

šodien piezvanīja sens paziņa/darba kolēģis un teica, ka esot bijis uz kādu īsfilmu skati.. visas filmas esot bijušas huiņas izņemot to, kuru rādīja pēdējo, un liels bijis viņa pārsteigums, kad titros ieraudzījis manu vārdu.. he, man liekas, ka tā ir labākā iespējamā uzslava un uz kādu brīdi vismaz sajutos kruts :D
pa ilgiem laikiem šodien pie manis bija ciemiņi un rezultātā patīkami pavadīts vakars..

elektrība

..un vakar šķīda dzirksteles, spēcīgi! kas nākamais, salūts? :DD

jā!

JĀ JĀ JĀ! visam saku JĀ! :)

alise brīnumzemē

tajā smaidā bija saule, bet acīs pavasaris! mirkļa maģija! esmu pozitīvi uzlādēts, labs garīgais ir lipīgs :)

shutter island

šodien nereāli gribas uz kino, bet jurģis, ar kuru bijām sarunājuši, netiek.. pa ilgiem laikiem laikam vienam būs jāiet... nu gribās redzēt, ko tas skorsēze sameistarojis


p.s. viena no labākajām drūmajām filmām, ko esmu redzējis...

sound of silence

šīvakara filma..

gribu dzīvot

nezinu vai tā ir visur, bet zinu, ka jēkabpilī ir nereāli labsirdīgi cilvēki.. bijām filmēt materiālu doķenei un meklējām interesantas vietas un cilvēkus. iebraucām vienā celiņā, kurš sākumā izskatījās ok, bet jo dziļāk ceļā, jo dziļāks sniegs.. nu jā, nogrimām, bet tūlīt pat bija klāt mājas saimnieks ar sniega lāpstu un bez jautājumiem palīdzēja mums no kupenas izkļūt.. tikai pēc tam paprasīja kāpēc tad mēs īsti braucam viņa vasarnīcas sētā.
atceļā uz rīgu kādus 5km no jēkabpils bukš, kaukāds troksnis no motora, paskatos spogulī, kaut kas kūpošs mētājas uz asfalta, hopā, ģeneratora siksna. .domāju psc, nāni, ellē ratā, neviena pazīstama tuvāk par 150km.. nu vsjo.. bet izrādījās, ka jānim radinieki jēkabpilī..viens zvans un pēc 15min jau mūs velk uz servisu, kura saimnieks ar mani braukā pa autoveikaliem. sameklējam vajadzīgās detaļas un vēl par dzīvi paspējam izrunāties.. beigās hopā hopā, stundas laikā viss salabots.. dodu 20ls meistaram, bet šis saka, ka par daudz.. woow, jau 4tais labais cilvēks. beigās aizbraucam pie jāņa omītes, kura mums liek galdā kārtīgu lauku ēdienu - kartupeļus ar biezpienu un ķilavām + štovētiem kāpostiem.. noēdamies ne pa knapo, parunājām par plūdiem utt..
kad tikko ieradāmies, jānis omei, kura tiešām vecs un salīcis, bet mīļš tantuks, saka tā it kā pa jokam: "Nu re, tu vēl dzīva!" Bet omīte atbild: "Jā, dzīva, un gribu vēl dzīvot!"