šis bija tik saulains weekends, ka gribās ierakstīt ko pozitīvu :)
nu labi, 5dienas vakars bija vairāk tāds kā konstatējums, ka saldū vasarā nav abslolūti, ko darīt 5dienas vakarā, ja vienīgais pats mājās uzrīko pokera ballīti, bet tā šoreiz izpalika.
foršāk jau bija 6dien zvērā... uztaisījām jaunu laipu peldētavā, jo nekur citur neko nevarēja padarīt dēļ karstuma. vakarā uzklāju bagātīgu salāt-mērcīš galdu savā labākajā manierē un kārtīgi izrēcāmies visa vakara garumā ar draugiem, atzīmēdami to, kas bij jāatzīmē.
gāju gulēt 4os un tajā brīdī izdomāju, ka jādodas makšķerēt rīta agrumā, bet vismaz līdz 5iem jāpaguļ. protams, ka 5os modinātājs tika anulēts, bet 7os mani pamodināja negaidīts arlabunakti-zvans, kurš drīzāk bija vai-tu-guli-viens-zvans.. lai arī kā, tas bija patīkami, un bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai pamostos un dotos copēt. rīta saule upē ir ļoti skaista. rasa, kukaiņi utt. žēl, ka nepiesvempos tajos 5os, jo tad varētu izbaudīt ilgāk rīta estētiku, ap 9iem sākās neizturama svelme un pāris reizes bridu upē atvēsināties. pa vidam noķēru līdaku, foreli, asari un pāris sapalus. vienīgā ņemamā zivs bija līdaka, bet man viņas palika žēl un palaidu :)
kad atgriezos zvērā, nometne bija jau augšā un visi kā viens veldzējās ciecerē. pievienojos arī es un tā visu dienu lecām no laipas upē, dauzījām dundurus un barojām ar viņiem zivis :D haha, tas bija rēcīgi, kā tās mazās mēģināja pašus lielākos dundurus apēst.
nodarbojāmies arī ar lietderīgu štelli - atbrīvojām upes gultni no bīstamiem akmeņiem, jo kaķis vakar, neveikli lecot, pārsita aci, bet tieši to vainīgo akmeni ar rokām nevarējām nemaz izkustināt, būs jādara ar traktoru..
tikko ejot dušā konstatēju, ka beidzot man var skaidri redzēt robežu starp tām ķermeņa daļām, kuras apspīdējusi saule un tām, kuras nav :D
tagad man ir baigais besis.. patīkams.. bet zinu, ka šonedēļ būs jāraujas ellē ratā 9os līkumos.. tas gan sākot ar rītu..
Tikko no paradīzes nācās izbraukt, bet rīt tur atgriezīšos. Beidzot bij reāls prieks redzēt, kā džeki ņemas ar attieksmi. Pat mans mazais draudziņš ērmulis sācis konkrēti rukāt. Un par to daļēji jāpasakās Akmenim. Es ar viņu iepazinos vakar, bet jau tagad konkrēti cienu un, ja es būtu meitene, gribētu viņu precēt:D Nu vnk tāda attieksme un darba spars, ka es tiešām ticu tam, ka paspēs uzbūvēt skeitparku līdz zvēram. Tādi cilvēki ir vajadzīgi blakus, jo arī iedvesmo pašu kaut ko darīt.
