trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs

paradīzē strādā

Tikko no paradīzes nācās izbraukt, bet rīt tur atgriezīšos. Beidzot bij reāls prieks redzēt, kā džeki ņemas ar attieksmi. Pat mans mazais draudziņš ērmulis sācis konkrēti rukāt. Un par to daļēji jāpasakās Akmenim. Es ar viņu iepazinos vakar, bet jau tagad konkrēti cienu un, ja es būtu meitene, gribētu viņu precēt:D Nu vnk tāda attieksme un darba spars, ka es tiešām ticu tam, ka paspēs uzbūvēt skeitparku līdz zvēram. Tādi cilvēki ir vajadzīgi blakus, jo arī iedvesmo pašu kaut ko darīt.
Bet pintiķa ligzda ir vnk ameizing!
Kretinē rīga, jau tagad gribu atpakaļ tur, paradīzē!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru