Lekcija

Puškovs teica:

— Sieviete — tas ir mīlas darbgalds.

Un tūdaļ dabūja pa purnu.

— Par ko? — vaicāja Puškovs.

Taču, nesaņēmis atbildi, turpināja:

— Es spriežu tā: sievietei jāpielavās no apakšas. Sievietēm tas patīk, viņas tikai tēlo, ka nepatīk.

Un tūlīt atkal dabūja pa purnu.

— Ko gan tas nozīmē, biedri! Tad es vispār varu nerunāt, — teica Puškovs.

Taču, nogaidījis minūtes četras, turpināja:

— Sieviete izveidota tā, ka viņa visa mīksta un mikla.

Un tūdaļ atkal dabūja pa purnu. Puškovs mēģināja izlikties, ka to nemana, un turpināja:

— Ja sievieti paošņā...

Šoreiz Puškovs tik smagi dabūja pa purnu, ka saķēra vaigu un teica:

— Biedri, tādos apstākļos pilnīgi neiespējami lasīt lekciju. Ja tas vēl atkārtosies, es vispār apklusīšu.

Puškovs, nogaidījis ceturtdaļminūti, turpināja:

— Tātad, pie kā mēs palikām! Ak jā! Tad nu tā. Sieviete mīl uz sevi skatīties. Viņa apsēžas pie spoguļa galīgi plika...

Pie šī vārda Puškovs atkal dabūja pa purnu.

— Plika, — atkārtoja Puikovs.

Tankš! — atcirta viņam pa purnu.

— Plika! — iekliedzās Puškovs.

Tankš! — atkal norāvās pa purnu.

— Plika! Plika sieviete! Pliks bābietis! — kliedza Puškovs.

Tankš! Tankš! Tankš! — saņēma Puškovs pa purnu.

— Pliks bābietis ar kausu rokās! — kliedza Puškovs.

Tankš! Tankš! — pār Puškovu bira sitienu krusa.

— Bābieša aste! — izvairīdamies no belzieniem, kliedza Puškovs.

— Plika mūķene!

Bet nu Puškovam iekrāmēja ar tādu spēku, ka viņš zaudēja samaņu un kā nopļauts sabruka uz grīdas.

[Daniils Harmss, 1940]