sezona

pavasaris nesākas ar cīruļu vīterošanu vai māllēpju ziedēšanu, drīzāk tā - tu aizbrauc uz skolu, konstatē, ka lekcijas nenotiek un pie sevis prāto nevis "dēm, varēju tak pagulēt ilgāk", bet gan "eu, kruta, ka tik agri piesvempos, tagad ir pietiekoši daudz laika aizbraukt kkur tripā".
ja vēl atrodas ceļabiedrs, tad po, ka sniegs ar lietu miksē šļuru. īzī nobraukt 200km, lai pāris stundas pa krūmiem klupdami krizdami vandītos.
pāris pumpainās gan dabūja pa zobiem, bet ūdens vēl pārāk auksts, cope vāja, foreles neaktīvas. to gan nevarētu teikt par mežacūkām. kaut ko tādu tikai vienreiz mūžā ir iespējams redzēt. un tik tuvu. kopā 15 lielās un pāris maziņie. trips izdevies.