oi, ku man daudz būtu ko teikt

bet pieklājīgi paklusēšu. vilciens tu-tū. ha

vide ir jāmaina. regulāri!

Jautājums: Vai šokolāde ir kaitīga?

Atbilde: Tas ir kakao. Tā ir augu pārtika. Labs produkts ēšanai un laimes
sajūtai. Dzīvei nav jābūt ceļojumam, kura mērķis ir novilkt līdz zārkam,
sevi dzelžaini ierobežojot un mazohistiski saglabājot ķermeņa labo fasādi.
Daudz labāk ir uzsākt šo ceļojumu ar aliņu vienā rokā un sviestmaizi –
otrā. Un pabeigt to pēc daudzām seksa stundām, ar pilnīgi pagurušu ķermeni
kliedzot – Tas bija tā vērts, cik jauks ceļojums!!! Salīdziniet 5 gadus
vecus zābakus: vieni ir ar cauru zoli, bet otri stāv spodri un stīvi (droši
vien, arī spiež un rīvē). Kuri zābaki nesuši valkātājam vairāk prieka un
labsajūtas?

(gudrs čalis)

timelapse

man lūdz' rum'ar'kolu!

man patīk iedzert. dažreiz daudz. dažreiz vairākus vakarus pēc kārtas. alkohols atver tādus socializēšanās kanālus, kas parasti īpaši nestrādā. vismaz man skaidrā nesanāk būt tralalā-viss-kārtībā-čalim. tā ir vairumam. tāpēc arī krogi ir pilni ar iedzērājiem, kuri pa lielam iet lovīties. abi dzimumi.
bet alkoholu lietoju tikai sabiedrībā (aliņš pirms miega neskaitās). man nepatīk dzert vienam. vēl man nepatīk dzert (vai kurīt), kad jādara kaut kas atbildīgs. šodien biju dusmīgs uz kolēģi, kurš darba laikā atļāvās piepļauties tā, ka mēle mežģās. bļeģ, uzvilka. bet neko neteicu, nav jēgas, rīt pasmiešos. ilgi nemāku dusmoties. vienu vakaru gandrīz sāku sarunu ar cilvēku, kuru cienu vismazāk. par laimi saruna neizdevās.
dažreiz pasaku pirmo, kas gadās mēles galā, arī, ja nav tīkama tēma. šodien tā izdarīju, lai arī skaidrā. stulbi.
bet 4dienas vakars bija dīvains. nebiju piedzēries un notika kaut kas mega kruts. ne visiem tas tā likās. nākošajā dienā tiku izdzēsts no kāda profila. tas gan bija dumi. sajutos pat mazliet vainīgs, lai gan pirms tam nezināju iemeslu.
šovakar pavisam mierīgi, koncerts, pāris aliņi un mājās. nebūtu no rīta jāstūrē, iespējams notiktu savādāk :)

smaržo :)

šovakar akmens mums taisa vakariņas. āā, esmu badā!

beidzot!

karavadžo

digitālais sabija remontā pārāk ilgi

biju aizmirsis, ka arī caur ciparu kameru var paskatīties uz lietām un vietām. man patika šī pastaiga.

nostaļģiskā svētdiena

vietām un lietām ir spēks. es mazliet ticu telepātijai.

kām's tri

pagaidām 100% gadījumos spēlējot ātro akmens-šķēres-papīrīts maču ar kādu nejauši izvēlētu meiteni, visas kā viena izmet šķēres un saņem knipi pierē. acīmredzot tur ir kāda psiholoģiska sakarība. džekus gan nevar tā paķert uz izbrīnu, viņi domā, ko mest, nevis instinktīvi lieto sev tuvāko pirkstu kombināciju :)

kalcenbrūners!

jā! tas ir kalcenbrūners - atcerējos valgundiešu žargona ziedu! tikko atradu krapalīti kārbiņā. kāds vakar iedevis, bet nu nevaram ar duksi atcerēties, kas un kādā veidā, vienalga patīkami :)

work work #2

visiem tiem, kas kunkst par saviem darbiem, par pseidoverdzību utt, iesaku vnk atrast savu vietu. tas nav viegli, bet reāli. mani sevis meklējumi kopš vidusskolas beigšanas aizņēma gadus 5-6, toties tagad mostos no rīta ar pozitīvu domu - eu kruta, kas diez šodien būs interesants? jā, vienveidība ir pirmais faktors, kas liek cilvēkiem viebties par saviem darbiem. man mainās viss - cilvēki, vietas, vide, apstākļi, uzdevumi, aprīkojums, pats... praktiski neierobežotas izaugsmes iespējas garantē tiekšanos pēc progresa, nevis kā kāmim skriet ratā. un jo lielāka atbildība, jo lielāks gandarījums par paveikto. es zinu, uz ko eju un neviens mani neapturēs! ha

work work

mums gan veicas ar rekvizitoru. kad filmējām ballīti, nebija ierastās limonādes salietas šmigas pudelēs, bet gan markai uz šiltes atbilstoši dzērieni. šovakar tika filmēts kāsīts. es tagad zinu, kā valgundiešu žargonā dēvē sausumu mutē. kurmuļ.. kur... eu, paga, fak, aizmirsu.
diez kas būs, kad uzņemsim kokaīna ainu? :D

whaaaaaaa

shodien pie juuras rukaat bija pilniiga shiize, it seviski, ja galvenie aktieri iet tajaa peldeet pliki un kameras komanda liidzi (hidroteerpos). ljoti laba plaanoshana, ja peec shaadas dienas seko briivdiena. tas noziimee, ka shovakar sildiitaajballite! haaa

vanna ir speeks!

peec 12h salshanas laukaa vislabaak drebuli izdzen karsta vanna. un balzaaminsh ar karstu upenju sulu. nu vairs nekaada maajaas seedeeshana. izguleeshos pensijaa :D

streindzh

jau otro reizi 2 meeneshu laikaa man zvana dambis (liekas ka paalii) un saka paldies par visu.. deem, ko es esmu taadu izdariijis? :D

garsha

paldies tam labajam cilveekam, kursh man risoto iemaaciija taisiit, bet nu nav iisti labi uztaisiit paaraak garshiigi.. savaadaak, kad jaaiet aaraa, nevar i nemaz piecelties, ku pilns veeders :D

lietas

lielas lietas sastaav no daudzaam mazaam. lielas lietas nepieljauj viduveejiibas, savaadaak taas nebuutu lielas.

es gribu uz spāniju..nē, horvātiju..nē, argentīnu.... tak vienalga kur, galvenais ceļot un siltumu! kalnus un jūru! vot to man tagad gribās

yeah!

pēc sen zināmas receptes šovakar pats nolēmu dakterēties. 50g snabis + daudz piparu. samaisa un klakc! sasilda reāli. + tas kā tosts par godu kādām ļoti labām ziņām. viss ir vienkārši un jauki ;) salut!

Lekcija

Puškovs teica:

— Sieviete — tas ir mīlas darbgalds.

Un tūdaļ dabūja pa purnu.

— Par ko? — vaicāja Puškovs.

Taču, nesaņēmis atbildi, turpināja:

— Es spriežu tā: sievietei jāpielavās no apakšas. Sievietēm tas patīk, viņas tikai tēlo, ka nepatīk.

Un tūlīt atkal dabūja pa purnu.

— Ko gan tas nozīmē, biedri! Tad es vispār varu nerunāt, — teica Puškovs.

Taču, nogaidījis minūtes četras, turpināja:

— Sieviete izveidota tā, ka viņa visa mīksta un mikla.

Un tūdaļ atkal dabūja pa purnu. Puškovs mēģināja izlikties, ka to nemana, un turpināja:

— Ja sievieti paošņā...

Šoreiz Puškovs tik smagi dabūja pa purnu, ka saķēra vaigu un teica:

— Biedri, tādos apstākļos pilnīgi neiespējami lasīt lekciju. Ja tas vēl atkārtosies, es vispār apklusīšu.

Puškovs, nogaidījis ceturtdaļminūti, turpināja:

— Tātad, pie kā mēs palikām! Ak jā! Tad nu tā. Sieviete mīl uz sevi skatīties. Viņa apsēžas pie spoguļa galīgi plika...

Pie šī vārda Puškovs atkal dabūja pa purnu.

— Plika, — atkārtoja Puikovs.

Tankš! — atcirta viņam pa purnu.

— Plika! — iekliedzās Puškovs.

Tankš! — atkal norāvās pa purnu.

— Plika! Plika sieviete! Pliks bābietis! — kliedza Puškovs.

Tankš! Tankš! Tankš! — saņēma Puškovs pa purnu.

— Pliks bābietis ar kausu rokās! — kliedza Puškovs.

Tankš! Tankš! — pār Puškovu bira sitienu krusa.

— Bābieša aste! — izvairīdamies no belzieniem, kliedza Puškovs.

— Plika mūķene!

Bet nu Puškovam iekrāmēja ar tādu spēku, ka viņš zaudēja samaņu un kā nopļauts sabruka uz grīdas.

[Daniils Harmss, 1940]

ļuģi tam

vakar vakarā visu sagatavojām, šorīt no 8iem koriģējām un mēģinājām. beigās ap pl. 4iem pēcpusdienā tas bija gatavs. viens kadrs. ģeniāls. man patiess prieks par savu ieguldījumu. tajā brālis sita māsu ar dildo.
dildo. kad es iedomājos, ka meitene sevi apmierina ar to, man izskrien skudriņas pa vēderu. domāju, ka kādreiz savai sievietei uzdāvināšu tādu (lai arī kas viņa būtu) un ar prieku palīdzēšu procesā :D tas taču ir faking uzbudinoši.
pēc darba ar verneru gājām garām veikalam superlats. ieraudzījām, ka tur pringles lielā paciņa pa laķiku. vēl pa 1Ls nopirku apenes, uz kurām ir metallica "live at wembley stadium" logo spoguļrakstā. ha ha. greit diena, ja neskaita to, ka saķerts ir tempers un bik kakla huiņa. tāpēc aliņu šovakar nomainījusi citronu tēja. silda.

euuu

man zajebal tā roka. vajag kaut kādus vingrojumus un masāžu, bet tuvāko mēnesi nav laika iet pie kāda speciālista.. cerams aktīvi strādājot izstaigāsies.. pa vakariem pastaipīšos, savādāk hujova kaukā

gaisma

viss. vairs nekāds pokers pa naktīm un arī ballītes ata. no rītdienas celšos pirms gaismas un likšos gulēt pēc gaismas, bet pa vidam viss, ko darīšu, būs gaisma! un tā visu oktobri. ja mans darbs būtu garlaicīgs, nemaz nepriecātos par šo faktu. un... pēc mēneša...errrr

jau nedēļu kreisā roka ir notirpusi un nelaiž vaļā. cerams, ka nekas nopietns. un vēl kāds varētu izvākt to jobano kamolu no kakla, kurš pat pēc vētraini jautras nedēļas nogales vnk 7dienas vakarā atgriežas un sēž. zb

staigā pa debesīm

man patīk braukt ar savu veco kraislerīti. nav jau tā, ka uzrāviens kā jaunībā, bet viņš tāds kā kuģīts slīd. un ērts. un vēl viņam ir maģis, kurš spēlē mp3 diskus. walk in the sky liek skudrām skraidīt pa muguru. aizvedu kuģīti pie daktera. ceru, ka viss būs ok ar viņu.

ned nog

*manuprāt tāda kārtīga kartupeļu talka vieno ģimeni daudz spēcīgāk par ziemassvētkiem.
*visu weekendu esmu bijis nepārtrauktā kustībā, gulēts kopā 4h.
*esmu apmierināts ar visu. esmu tikai ieguvējs.
*so long, fuckers!

ha

vienošanās

šorīt šo lasot, secināju, ka lielos vilcienos manis paša ar laiku izstrādātais dzīves modelis daudz neatšķiras no autora piedāvātā, tāpēc neko īpašu jaunu nespēju gūt, taču zinu, ka pašam ir viena lielā vienošanās, ar kuru pamazām tieku galā

augusts

paldies

vēl joprojām cilvēki raksta un saka paldies, tas ir amazing.. jāsmaida gribot negribot:) man arī visiem gribās teikt lielo PALDIES.. fak, mēs tiešām esam radījuši kaut ko ģeniālu - zvērā paaudzi, kurā visi ir brīvi, bet nedara stulbas lietas un palīdz viens otram. ja pirmos gadus bija jācīnās ar urliskiem izgājieniem, tad tagad vispār tādu nav, visi ir mūsējie, visi zvēri vienādi! pēdējā sanāksmē teicu, ka mēs jau strādājam kā paraugs citiem un goda vārds tam arī ticu.
rīgā esmu tikai 3.dienu, bet ir jau konkrēti ZB, tāpēc dodos atpakaļ civilizācijā!

paradīzē strādā

Tikko no paradīzes nācās izbraukt, bet rīt tur atgriezīšos. Beidzot bij reāls prieks redzēt, kā džeki ņemas ar attieksmi. Pat mans mazais draudziņš ērmulis sācis konkrēti rukāt. Un par to daļēji jāpasakās Akmenim. Es ar viņu iepazinos vakar, bet jau tagad konkrēti cienu un, ja es būtu meitene, gribētu viņu precēt:D Nu vnk tāda attieksme un darba spars, ka es tiešām ticu tam, ka paspēs uzbūvēt skeitparku līdz zvēram. Tādi cilvēki ir vajadzīgi blakus, jo arī iedvesmo pašu kaut ko darīt.
Bet pintiķa ligzda ir vnk ameizing!
Kretinē rīga, jau tagad gribu atpakaļ tur, paradīzē!

dzīvnieks iru un palikšu

arbeit macht frei

ja pazaudētu telefonu pēc zvēra, goda vārds vēl nedēļu neiegādātos jaunu.. baigais miers, bet tikai štelles neiet uz priekšu. toties šodien man viens sīks krievelis noskaitīja dzejoli, kuru es ņehuja nesapratu un tikai tad, kad noskaitīja, sapratu kāpēc vispār viņš skaitīja.. haha uzmeta skābu ģīmi - a počemu ja togda stihotvorenie skazal, esli nemozhno teper na reklame snimatsa :D

tā viņš tagad būs

Viņš paņem daudz laika, praktiski 2/3 vasaras, bet ir tā vērts, jo sajūtas ir labas!

saules dienas

šis bija tik saulains weekends, ka gribās ierakstīt ko pozitīvu :)

nu labi, 5dienas vakars bija vairāk tāds kā konstatējums, ka saldū vasarā nav abslolūti, ko darīt 5dienas vakarā, ja vienīgais pats mājās uzrīko pokera ballīti, bet tā šoreiz izpalika.
foršāk jau bija 6dien zvērā... uztaisījām jaunu laipu peldētavā, jo nekur citur neko nevarēja padarīt dēļ karstuma. vakarā uzklāju bagātīgu salāt-mērcīš galdu savā labākajā manierē un kārtīgi izrēcāmies visa vakara garumā ar draugiem, atzīmēdami to, kas bij jāatzīmē.
gāju gulēt 4os un tajā brīdī izdomāju, ka jādodas makšķerēt rīta agrumā, bet vismaz līdz 5iem jāpaguļ. protams, ka 5os modinātājs tika anulēts, bet 7os mani pamodināja negaidīts arlabunakti-zvans, kurš drīzāk bija vai-tu-guli-viens-zvans.. lai arī kā, tas bija patīkami, un bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai pamostos un dotos copēt. rīta saule upē ir ļoti skaista. rasa, kukaiņi utt. žēl, ka nepiesvempos tajos 5os, jo tad varētu izbaudīt ilgāk rīta estētiku, ap 9iem sākās neizturama svelme un pāris reizes bridu upē atvēsināties. pa vidam noķēru līdaku, foreli, asari un pāris sapalus. vienīgā ņemamā zivs bija līdaka, bet man viņas palika žēl un palaidu :)
kad atgriezos zvērā, nometne bija jau augšā un visi kā viens veldzējās ciecerē. pievienojos arī es un tā visu dienu lecām no laipas upē, dauzījām dundurus un barojām ar viņiem zivis :D haha, tas bija rēcīgi, kā tās mazās mēģināja pašus lielākos dundurus apēst.
nodarbojāmies arī ar lietderīgu štelli - atbrīvojām upes gultni no bīstamiem akmeņiem, jo kaķis vakar, neveikli lecot, pārsita aci, bet tieši to vainīgo akmeni ar rokām nevarējām nemaz izkustināt, būs jādara ar traktoru..
tikko ejot dušā konstatēju, ka beidzot man var skaidri redzēt robežu starp tām ķermeņa daļām, kuras apspīdējusi saule un tām, kuras nav :D
tagad man ir baigais besis.. patīkams.. bet zinu, ka šonedēļ būs jāraujas ellē ratā 9os līkumos.. tas gan sākot ar rītu..

džasmin

normāls gļuks.. sēžu pie kompja, visu dienu rukāju zvēram.. skan mūzika un jau labu laiku bija sajūta, ka šito daru pie sevis mājās saldū, jo no logiem nāk jasmīnu smarža, un galds arī tādā krāsā kā saldū.. vislielākais spēks tomēr ir tajā smaržā, kas iedeva māju sajūtu, bet kompis saldū nav 2 gadus bijis :)

gatavs visam

jā, daba ir mana lielā love.. pēc veiksmīga eksāmena, izdomāju izbraukt izvēdināt galvu.. stundas brauciens, pusstundas gājiens un pirmais metiens.. labi, ne pirmajā, bet 3ajā iemetienā skaista forele galā.. šodien esmu nolēmis nepaturēt, labs garīgais un ēst ir ko mājās... bet jau aiz nākamā līkuma viena 33cm skaistule paspēja rotiņu tā ierīt, ka nācās vien maizītēm paņemt.. vēl šis tas gadījās, bet šeise bij tāda, ka beidzās odu pūšamais un vnk nevarēju izturēt.. koda da jebkur, pat pirkstu galos, kur bieza āda, līda aiz kapuces un koda kaklā, nu vnk psc tas bija, vot kā tas bija :D metu mieru un pilnīgā harmonijā atgriezos pilsētā.. tagad pašeptēties un moš vakarā kauku laukā...

ehh

būtu gan forši ar riteni izbraukt.. šādos brīžos bik žēl, ka nedzīvoju vairs centrā..

faak

es laikam nekad nebūšu pilnībā atpūties.. vakar pēc jūras pa ceļam, protams, vajadzēja vēl pa upīti pabrist, tad līdz 3iem naktī palīdzēt jurģim zaļo fonu filmēt (paralēli niekojoties ar aliņiem), un beigās ar visu brandžu aizstaigāt uz pienu, kur pieklājīgi sagaidīt rīta gaismu, bet teikšu kā ir - tas piens ir huiņa un aizgāju tikai tāpēc, ka visi gāja.. mājās negribējās ar taksi braukt, tāpēc nolēmu gaidīt pirmo tramvaju.. pāri pieciem biju aizstaigājis līdz strēlniekiem, bet izrādījās, ka tramvajs tik 6os, vēl viens aliņš HHC, kuru nemaz nespēju dabeigt.. beigās laimīgi sagaidu tramvaju, uz mirkli atlūztu, pamostos - joprojām centrs, tikai pretējā virzienā braucam.. faaaaaaak! :D un tas čista vairāk no beša, nekā pāļa..
un nu atkal jālec rumakam mugurā un jāmin mūžīgajā skrējienā,lai arī kā negribētos.. šodien pēdējā diena, kad safilmēt tos jobanos kadrus..

bute bute kas tev šite?

braucot ar riteni runāju pa telefonu un uzzināju, ka atkrīt viena šepte.. pa to laiku redzēju, kā saskrienas 2 mašīnas.. nav nekas pret sievietēm, bet dažām tiešām nevajadzētu vadīt auto...
pēc minūtes zvana brālis un aicina braukt uz akmeņragu pie ābola ķert butes un vēja zivis, atā rīga un ballītes, līdz rītvakaram..

kefyras

es esmu kefīra maniaks.. vienalga vai dzerts iepriekšējā vakarā vai ne, pirmais no rīta prasās kefīrs un, ja nav mājās, tad var arī uz veikalu aiziet.. tikai nesaprotu vienu - visi mūsu kefīri maksā virs 40 saņiem, bet tad plauktā kaut kāds leišu kefīrs pa 26 saņi.. par cik budžets spiež, ņemu paprovēt un teikšu kā ir - i nekāda vainīte.. tikai kur rodas šāda cenas starpība?

salmo trutta

nereālākie biezokņi.. ritīgi karsts, bet jāvelk jaka ar kapuci, jo nēēēēērreāāāli daudz odu un nav līdzi pretodu huiņa, beigās kādi 10km nostaigāti pa džungļiem, bet visā visumā perfekta pēcpusdiena.. paldies draugam, kurš piezvanīja :D


besis gan ir tāds, ka tūlīt uz klaviatūras atplīsīšu..

concierto

Laikam bija kāds pusgads pagājis kopš pēdējā koncerta, bet nospēlējām tīri ok un galvenais, ka paši pavilkāmies. Spēlēt ir kruta. Arī holandiešu duets bija kruts - tādi grūvīgi eksperimentētāji, kurus reāli var novērtēt tikai dzīvajā. Bundzenieks pēc paskata tāds rēcīgs, bet interesantus ritmus deva laukā + dažreiz izmantoja bleķa ķēdi bungu vālīšu vietā.. he, ūpis lohs, ka nogulēja, viņam nereāli patiktu.. viņam pat kustības sēžot pie bungām ir līdzīgas ar holandieti :D
Un vēl bija forši burbuļi! err

kunilinārs 2

pašķerta cepta līdaka, ar dillēm.. + kartupeļi un krējums un tomāti ar gurķiem.. āā, nereāli labi, bet ledusskapī vēl foreles fileja vakariņām vai brokastīm. naiss.. un vēl tikko izmazgāta grīda, kārtība tīrība, es esmu kruts, bet jaunā pričene makes me feel sooooooooouuuu horrrrny! :D

kāda uzvara?

pagājušogad 9.maija vakarā vajadzēja tikt uz pārdaugavu.. tiku līdz pusei akmens tiltam, griezu riņķī, jo slāvi pamatīgu korķi sataisījuši.. braucu apkārt pa vanšu tiltu, bet vienalga iekļuvu konkrētā sastrēgumā, jo bija jātiek kaut kur pie āgenskalna tirgus.. šodien biju gudrāks un braucu uzreiz pa vanšu tiltu, bet nu tie uzvaras svinētāji... pis viņus visus okupantus

wiuuuu

svētku salūts mazliet iekavējās un bija šorīt no rīta, bet grandiozs! :D

svētki?

pa teļuku saka, ka šodien plaši svin svētkus.. čo ta nav nekāda svētku sajūta, laikam jau nosvinēju pa garajām brīvdienām..

šitā es filmēju filmēšanu

Bites reklāmas filmēšana from Vella Kaplis on Vimeo.

viens vakar bija baigais špicbuks un beigās mēs 2 tādi bijām :)

kunilinārs

šodien ir garšīgo makaronu diena, ļoti sen šito nebiju gatavojis un ir LABS! protams, ka uztaisīju tā, ka 4iem pilnīgi pietiktu :D

slapjš dubens

vislabākās ballītes ir tad, kad savējie visapkārt un ir ar katru par ko parunāt.. beigās vispār sāka skanēt mofo disks un palika kaut kā silti.. saņēmos un minos pa peļķēm uz mājām.

meklējot iekšējo dramaturģiju

uzdūros kaut kam tik raksturīgam mūsu zemītei...

foto

pavisam nesen atcerējos, ka esmu gandrīz piefočējis 2 foto filmiņas, bet neesmu attīstījis.. vienā bija palikuši 2 kadri, kas tika lietderīgi un smuki iztērēti.. fotografējot uz filmas ir vairāki pozitīvi faktori: 1) katrs kadrs ir jāizvēlas rūpīgi, nevar vnk bliezt uz dullo, kā tagad visi dara ar digitālajiem, tādējādi kadrs jau ir zināma vērtība pats par sevi; 2) viss ir fotogrāfa rokās - asums, diafragmas izvēle, kompozīcija pats par sevi, tātad pats kontrolē visu nevis elektroniskās sistēmas, 3) bildes kvalitāte un krāsas sagrauj visus digitālos nesējus, filmas grauds ir tīkams acij atšķirībā no pikseļa, 4) un galu galā tam visam ir sava romantika, it sevišķi tajā neziņā - ir diez' sanācis vai nē un to tikai uzzini salonā, 5) vēl krutāk jau būtu arī pašam savu laboratoriju izveidot, bet nu tas varbūt kaut kad vēlāk, kad nebūs citu ko darīt :)
pēc tam, kad attīstīju tās 2 filmiņas, tikai sapratu visu šito un tagad pat esmu mazliet priecīgs, ka digitālais aparāts salūzis.. vēl viena filmiņa jau izfotografēta un attīstīta un vēl 3 jaunas gaida kārtu sesijām :)

krīt un krīt

visās malās tā alise tagad lido :D

atpakaļ no civilizācijas

huh, ar ko lai sāk? ar sākumu!
5dien ar jāni izbraucām ārā no rīgas un devāmies uz 200km attālo dunavas pagastu jēkabpils rajonā, lai filmētu dokumentālo filmu / kursa darbu par to kā cilvēki tiek galā ar plūdiem. bijām jau tur izlūkos pirms 2 nedēļām un satikām saimnieku, kur māja atrodas pašā daugavas krastā. toreiz mazliet parunājām un uzzinājām, ka plūdi pavisam drīz būšot klāt, jo baltkrievijā kūst sniegs. sarunājām, ka sazvanīsimies un ieradīsimies, kad ūdens jau būs pacēlies, un, ja ceļš būs applūdis, saimnieks atbrauks mums ar laivu pakaļ.
tad nu esam dunavas pagastā pēc 2 nedēļām un redzam, ka ceļš, pa kuru braucām pirms tam, tagad jau atrodas pārsvarā zem ūdens. sazvanāmies ar saimnieku, šis saka, ka jābrauc apkārt tur pa tādu un tādu ceļu. labi, braucam arī, bet sekojot viņa norādēm, mazliet vēlāk nonākam vietā, kur ceļš atkal beidzas ūdenī. atkal zvanam, un saimnieks saka, ka tas ir tuvākais punkts, kur varam piekļūt viņa mājai, tālāk tikai ar laivu, bet viņš pats šodien vairs nebraukšot. tur pat aliņu dzēra bariņš vidusskolas vecuma jauniešu, kuriem prasam, cik tālu ir tās mājas, jo līdzi mums bija gumijas laiva un pirmā doma bija pašiem tikt. izrādījās, ka 3km, it kā nekas daudz, bet pa vidu ir jātiek galā ar straumi un diezgan strauji tuvojās tumsa. nu ko, domājām uzcelsim kaut kur telti un pārnakšņosim, bet no rīta sagaidīsim saimnieku, kad viņš brauks kādās darīšanās. pa to laiku piepeldēja motorlaiva ar pāris večiem. veči kā jau veči, īsti laucinieki, mazliet atturīgi sākumā, bet, kad nedaudz parunājāmies un izstāstījām savu stāvokli, laivas īpašnieks ieminējās, ka zin vienu pamestu māju, kurā varot nakšņot. bijām diezgan pārsteigti, ka tā māja izrādījās viņa paša saimniecībā. iespējams mēs arī kaut ko nebijām pareizi sapratuši, jo veči tur runā ar kārtīgu platā gala dialektu un ir diezgan jāsasprindzina uzmanība, lai saprastu runāto, bet tas tikai sākumā tā - pēc 4 tur pavadītām dienām pats sevi pīķeru, ka pat dūmoju po čangaļeiski:) stop! latgale atrodas otrā daugavas krastā, bet šeit ir sēlija! tā mums īsi un konkrēti paskaidroja..
bija jau gandrīz tumšs, kad ieradāmies Jura (mūsu jaunā saimnieka vārds) saimniecībā, bet varēja vēl krēslā pamanīt vairākas govis, vēlāk izrādījās, ka to govju ir 60 un tās izkaisītas pa visu saliņu, kas pēc izmēra bija vidēja stadiona lielumā.
mums ierādīja pamesto māju, kas pēc būtības nebija nemaz tik slikta kā gaidījām. iekurinājām kārtīgu lauku plīti un pēc brīža istabu jau pildīja siltums. nolēmām celties 6os no rīta, lai paspētu nofilmēt saullēktu, kas pāri plašajiem ūdeņiem varētu izskatīties tīri jauki. ir jau banāli tie saullēkti, bet iespējams filmai noderētu kāds tīri vizuāli piesātināts kadrs.
no rīta noskan modinātājs, bet pa īsto pamostamies mazliet par vēlu un, izejot laukā redzam, ka spilgti sarkanais saules aplis aiziet aiz mākoņiem, nokavēts. da labi, ne jau sauli atbraucām filmēt.


pēc visa šitā pentera mans dators nomira un tagad rakstu uz mazu perdeli, bet iedvesma pazudusi.. pieminēšu svarīgāko.
tajā dienā pamazām iepazināmies ar ģimeni, pie kuras sanāca ciemoties. saimniece 7os no rīta mūs aicināja uz kafiju un brokastīm. pēc tam mūs baroja visu laiku, ka pat mazliet neērti palikās, bet visu cieņu - tie cilvēki tur ir burvīgi! uz vakarpusi Jurim zvana kāds un pēc brīža šis no krasta atved pilnu laivu ar meitenēm. saimniece mums saka - vells tāds, veselu vāveru baru atvedis, bet Juris brauc atkal uz krastu un vēl atved divas kravas ciemiņu. izrādījās, ka tie sašmigojušies vnk braukā un skatās plūdus. tad nu ballīte sākās. veči sadzērās, večas arī, visiem jautri. uz tumsas pusi Juris ierauga bebru tur pat netālu no mājas - hop - bise plecos, laivā iekšā un pēc 20min sekošanas - bladāc - bebrs gotovs! filmēt gan mums neļāva, jo nav mednieka licences neģēlim. pēc tam jau tumsā Jura dēls sāk izvadāt ciemiņus uz citiem krastiem, bet tas veču zieds (vissašmigotākie) palika un dīrāja bebru, kura smaka nav tā patīkamākā un vēl pie tam iedeva mums pasmaržot kaut kādu tur dziedzeri, kurš smakoja vnk pretīgi! ar to arī vakars beidzās.
nākošajā rītā jau safilmējām dažādus ikdienas darbus un vissmukāk sanāca piena vešana - sakrāva kannas laivā un aiziet. piena punktā jau citi saveduši pienu un gaidot pienmašīnu, veču klačas aizgāja, tpu, atvainojos - runas :)
vēlāk, kad atgriezāmies uz salas, saimniekam zvana kaimiņš - govs ir tuvu dzemdībām, lai brauc palīgā. Jurim izrādās ir tāds speciāls aparāts, ar kuru to teļu var izvilkt ārā un viņš šajā sakarā palīdz kaimiņiem bez jebkādas samaksas. kādu stundu pagaidījām un vēsturiskais moments bija klāt - piedzima melna gotiņa! mums kā ciemiņiem bija uzdevums izdomāt vārdu uz P burta, jo arī mammai vārds bij uz P. tā nu es kļuvu par krustēvu Pienenei :)
tās dienas vakarā bijām jau konkrēti izpumpējušies un tikai ar mokām pamodāmies nākošajā rītā, bet nekas tāds ievērības cienīgs arī vairs nenotika un ar pozitīvām emocijām bagāti atvadījāmies. jānis atstāja savus garos zābakus, lai saimnieks var applūdušajā pagrabā pēc gurķiem nokāpt.
katrā gadījumā, ja arī filma nebūs nekas īpašs, tad piedzīvojums mums vienreizējs un šie cilvēki mums arī kļuvuši īpaši. noteikti tur atgriezīsimies, iespējams pavisam drīz :)

māksla

runā, ka visaugstākā māksla ir kino, jo tajā sintezēti visi mākslas paveidi, bet patiesībā visskaistākās kompozīcijas veido pati daba, un atliek tikai šos kadrus ierakstīt savā cietajā galvas diskā.. pati pilnība

putni

atver pa nakti logu un dzirdēsi pavasari!

ir

stārķi, ķīvītes, pīles, cielava, naktstaureņi vējstiklā, dubļi, ūdens, ledus iešana, saule, siltums....

nu tad beidzot noķēru pavasari.. atlika tikai no pilsētas izbraukt, sniegs ir nokusis, dzirdējāt? NOKUSIS, pavisam! (tās sīkās huiņu kaudzītes zem kokiem neskaitās)

jo dziļāk mežā, jo sirsnīgāki cilvēki.. kad izaugšu liels, dzīvošu laukos, jo labāk lādzīgs laucenieks, nekā īgns pilsētnieks, un galu galā - laukos ir nereāli skaisti! :)

yeehaa

saule + bobs mārlijs mašīnā = pavasara spēks

lopkautuve

šodien piezvanīja sens paziņa/darba kolēģis un teica, ka esot bijis uz kādu īsfilmu skati.. visas filmas esot bijušas huiņas izņemot to, kuru rādīja pēdējo, un liels bijis viņa pārsteigums, kad titros ieraudzījis manu vārdu.. he, man liekas, ka tā ir labākā iespējamā uzslava un uz kādu brīdi vismaz sajutos kruts :D
pa ilgiem laikiem šodien pie manis bija ciemiņi un rezultātā patīkami pavadīts vakars..

elektrība

..un vakar šķīda dzirksteles, spēcīgi! kas nākamais, salūts? :DD

jā!

JĀ JĀ JĀ! visam saku JĀ! :)

alise brīnumzemē

tajā smaidā bija saule, bet acīs pavasaris! mirkļa maģija! esmu pozitīvi uzlādēts, labs garīgais ir lipīgs :)

shutter island

šodien nereāli gribas uz kino, bet jurģis, ar kuru bijām sarunājuši, netiek.. pa ilgiem laikiem laikam vienam būs jāiet... nu gribās redzēt, ko tas skorsēze sameistarojis


p.s. viena no labākajām drūmajām filmām, ko esmu redzējis...

sound of silence

šīvakara filma..

gribu dzīvot

nezinu vai tā ir visur, bet zinu, ka jēkabpilī ir nereāli labsirdīgi cilvēki.. bijām filmēt materiālu doķenei un meklējām interesantas vietas un cilvēkus. iebraucām vienā celiņā, kurš sākumā izskatījās ok, bet jo dziļāk ceļā, jo dziļāks sniegs.. nu jā, nogrimām, bet tūlīt pat bija klāt mājas saimnieks ar sniega lāpstu un bez jautājumiem palīdzēja mums no kupenas izkļūt.. tikai pēc tam paprasīja kāpēc tad mēs īsti braucam viņa vasarnīcas sētā.
atceļā uz rīgu kādus 5km no jēkabpils bukš, kaukāds troksnis no motora, paskatos spogulī, kaut kas kūpošs mētājas uz asfalta, hopā, ģeneratora siksna. .domāju psc, nāni, ellē ratā, neviena pazīstama tuvāk par 150km.. nu vsjo.. bet izrādījās, ka jānim radinieki jēkabpilī..viens zvans un pēc 15min jau mūs velk uz servisu, kura saimnieks ar mani braukā pa autoveikaliem. sameklējam vajadzīgās detaļas un vēl par dzīvi paspējam izrunāties.. beigās hopā hopā, stundas laikā viss salabots.. dodu 20ls meistaram, bet šis saka, ka par daudz.. woow, jau 4tais labais cilvēks. beigās aizbraucam pie jāņa omītes, kura mums liek galdā kārtīgu lauku ēdienu - kartupeļus ar biezpienu un ķilavām + štovētiem kāpostiem.. noēdamies ne pa knapo, parunājām par plūdiem utt..
kad tikko ieradāmies, jānis omei, kura tiešām vecs un salīcis, bet mīļš tantuks, saka tā it kā pa jokam: "Nu re, tu vēl dzīva!" Bet omīte atbild: "Jā, dzīva, un gribu vēl dzīvot!"

kartupeļi vārās

kārtība mājās = kārtība galvā.
viss notiek tā, kā tam jābūt.. vienīgā huiņa, ka ar nakts-70cm-kupenās-filmēšanām atkal jobans drebulis krata.. moš pipariņš jāiešau :D bet katrā ziņā nenožēloju ne minūti pavadītu kupenās, jo ar šito komandu ir reāli prieks strādāt arī bez samaksas.

huiņas

mani vajā huiņas...
1) nav piķa
2) no aukstuma mašīnai aķīts nosēdies un jābrauc tagad stresā pa zaķi ar sabiedrisko
3) saķēris temperatūru
4) pēdējā laikā pat pokerī neiet
5) atkal sapisies cietais disks un protams, ka tas, kurā bildes (iepriekšējais disks ar 3 gadu bildēm arī miris) tagad nav nevienas paša fočētas bildes, ko pat uz desktopa uzlikt.. jā kompis bij jāpārinstalē pie visām huiņām...
6) un tas debīlais aukstums laukā mani vnk ir izbesījis
7) rīt ir eksāmens, kuram nepaspēšu 100% sagatavoties (labi, ka pēdējais)

un kas ir labs?
1) nekas

draud bezdarbs

izskatās, ka drīz pienāks laiks, kad profesija - operators vairs nebūs nepieciešama.. un nemaz nebūs tik ilgi jāgaida.. džeki jau tagad taisa vnk nereālus gabalus... fullscreen lūdzu:

The Third & The Seventh from Alex Roman on Vimeo.

jā, neviens kadrs nav filmēts...3d, bez jokiem..

:)

šī diena ir iesākusies lieliski!
* vispirms dabūju 9 galvenajā eksāmenā, kas spēcīgi paaugstina izredzes palikt budžetā un iespējams pat tikt pie stipendijas, kas būtu nereāli kūlīgi, jo tad nevajadzētu meklēt citu dzīvokli, ko es galīgi negribu darīt.. patīk mans buduārs :)
* bez tam, tikko atbildēja Mamanet (http://www.myspace.com/mamanetband) un piekrita braukt spēlēt zvērā! pats gribu redzēt viņus live!

* dienas turpinājumā - tūlīt ejam ielās un filmējam jūs rapidā, bet vakarā sildam atdzisušos orgānus ar kādu ugunīgu dziru! :D ha

animal

i change shapes just to hide in this place,
but i'm still, i'm still an animal
nobody knows it but me when i slip
yeah i slip i'm still an animal

zvērīga poķele šodien moca.. biju jau aizmirsis kā tas ir ar aliņu pietriekt mūli :D bet tas darbojas..

flaertijs ir vecis

eksāmeni laikam ir tikai veiksmes jautājums.. lai arī cik būtu sagatavojies, augstāku atzīmi dabūs tas, kurš izvilks labāku biļeti.. vot nepaveicās manam kompadrem, ko nevarētu teikt par mani.. he he, flaertijs arī bija man patīkamākais to laiku dokumentālists un tas 8ieks atnāca īzī.. beidzot var drusku atvilkt elpu..
paskatījos vakar safilmēto un yeah, 5d dara brīnumus arī ļoti zemas gaismas apstākļos! cerams mūvijs sanāks sakarīgs...

ko? kaplis blogo?

Te nu es i'.. Aiz neko darīt (lai gan nav jau tā, ka nav ko darīt) izdomāju pieķērnāt tīmekli ar pāris teikumiem. Nebūšu gan nekāds aktīvs blogeris, bet, ja būs ko teikt, pateikšu te, nevis draugiem.lv :D
Ir sagadījies tā, ka pašlaik ir sesija un patiesībā tagad vajadzēja skatīties vecas dokumentālās filmas, jo rīk eksāmens dok kino vēsturē, bet, protams, ka man tam nav laika un izlīdzos ar youtubē atrastajiem filmu fragmentiem.. skatoties tos nākas vien secināt, ka esmu lohs, jo pārāk daudz laika esmu izķērnājis skatoties mūsdienu action huiņas un tagad vienkārši fiziski līdz eksāmenam nevaru neko lādzīgu noskatīties, jo jau pēc stundas jādodas pašam filmēt viena režisora semestra darbs. Nāksies gan pasalt, jo filmējam laukā, bet prieks, ka viss lielums jau nofilmēts un palikusi tikai maza epizode, kas drošvien liksies mega-gara pateicoties aktīvajiem mīnusies laukā..ghrr... bet izskatās, ka šitajiem vispār aukstums nekrata:

http://www.youtube.com/watch?v=6dPjyzgpyeY